Līgo 2024: Kā mēs apgriezām tradīcijas kājām gaisā

Vai esat kādreiz svinējuši Līgo otrādi? Nē? Tad jūs noteikti nebijāt kopā ar mums 2024. gadā. Jā, mēs to izdarījām: Līgo 21.-23. jūnijā — par dažām dienām agrāk! Kāpēc gan ne? Kad runa ir par radošumu, “Latvijas Karavānu Klubs” zina, kā visus pārsteigt.

Kā no haosa rodas maģija
Liekas, ka tas bija parasts vakars, bet nebija. Ekipāžas ieradās viena pēc otras, it kā “Dakara” rallijā. Katrs bija uzlādēts, gatavs darboties, ar dzirksti acīs. Pirtis? Ir. Kopīgs galds? Protams. Telti? Šeit ir vairāk nekā koku mežā!

Komandas darbs — tas bija mūsu sākums. Kāds cēla ugunskuru, kas bija augstāks par Eifeļa torni, kāds taisīja galdu, kuru, iespējams, varētu redzēt pat no kosmosa. Atmosfēra bija saspringta kā ģitāras stīga Džimi Hendriksa rokās, jo visi zināja: rīt būs svētki, kas ieies leģendās.

Kad tradīcijas apņem haosu
Rīts sākās ar tradicionāliem latviešu ēdieniem — pankūkām, sieriem un medu. Un nē, neviens neskaitīja kalorijas, jo priekšā bija diena, kas solījās būt eksplozīva.

Vispirms — konkursi. Smieklīgi, muļķīgi, reizēm tādi, ka gribas izsisties no prāta: “Kas to izdomāja?!” Un tad — kulminācija: putas ballīte. Jā, ar milzīgu šauteni, no kuras izšāvās tik daudz putu, ka vietējie bērni nopietni domāja, ka tas ir sniegs. Un ja kāds jums teiks, ka atpūta dabā ir garlaicīga, droši sūtiet viņu pie mums.

Kad diena tuvojās vakaram, tas nozīmēja tikai vienu: laiks ugunskura gājienam. Iedomājieties, desmitiem cilvēku ar lāpām, lēnām tuvojas milzīgajam ugunskuram. Tajā brīdī šķita, ka mūsu gaisma ir redzama pat ārpus Piena ceļa. Mēs aizdedzinājām šo uguni, lai godinātu mūsu senčus un atgādinātu sev, ka tradīcijas — tas nav tikai rituāls, tas ir daļa no mums.

Un tad, protams, deja! Un ne tikai pie jebkuras mūzikas, bet pie tautiskām melodijām, kas lika ikvienam — no mazā līdz lielajam — mesties dejās. Kad mūzika norima, pēdējais cilvēks aizgāja gulēt ar smaidu, zinot, ka šis vakars nekad netiks aizmirsts.

Klusums un… lietām jauna dzīvība
Pamosties pie dabas skaņām — tas ir labākais veids, kā sākt dienu. Putni dzied, saule ielūkojas camperu logos, un mēs lēnām atgriežamies dzīvībā.

Pirmo reizi Līgo vēsturē mēs izlēmām lietām dot otro dzīvību. Dalībnieki atnesa lietas, kas šķita jau izdzīvojušas savu laiku, un deva tām iespēju kļūt par daļu no kaut kā jauna. Tas bija tik aizkustinoši, ka pat visstingrākais skeptiķis neatstājās vienaldzīgs.

Kā tas viss ietilpa trīs dienās?
Atskatoties, grūti noticēt, ka tik daudz notika tikai trīs dienās. Bet vai tad laiks ir svarīgs, kad apkārt ir tāda maģija? Mēs ne tikai svinējām Līgo, mēs radījām jaunu pasauli — pasauli, kur tradīcijas sastop radošumu, un pagātne apskauj nākotni.

Tagad, kad viss ir beidzies, mēs saprotam: tās bija trīs dienas, kas atstāja zīmi ne tikai mūsu sirdīs, bet arī mūsu kluba vēsturē.